“Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.” (1. JĀŅA 1:3)
Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Šodienas pantā Jānis raksta par sadraudzību ar Tēvu un Dēlu, un 2. Korintiešiem 13:14 Pāvils runā par sadraudzību jeb kopību ar Svēto Garu. Kopība ar Svēto Garu norāda arī uz mūsu sadraudzību ar citiem ticīgajiem un pašu Svēto Garu. Tā kā Svētais Gars dzīvo mūsos, mums nav jāmēro tāls ceļš, lai varētu būt sadraudzībā un tuvībā ar Viņu.
Laikam jau labākais piemērs, kā raksturot sadraudzību, ir divi cilvēki, kas dzīvo kopā, nu, piemēram, vīrs un sieva. Es dzīvoju kopā ar savu vīru, Deivu, un mēs esam ļoti tuvi. Mēs kopā strādājam un arī vairums pārējos darbus darām kopā. Ir reizes, kad viņš dodas spēlēt golfu, bet mēs joprojām esam ātri sasniedzami caur telefonu. Viņš var arī skatīties sporta pārraides televīzijā, un, lai arī mani tās ne visai interesē, es joprojām esmu turpat – mājās. Mēs ar Deivu kopā ēdam, kopā guļam, no rītiem kopīgi izmantojam vienu un to pašu vannas istabu, lai sagatavotos dienai. Mēs ļoti daudz laika pavadām viens otra klātbūtnē. Ne vienmēr mēs runājam, tomēr vienmēr apzināmies viens otra klātbūtni. Neskatoties arī uz klusuma brīžiem, mēs daudz runājamies. Es runāju ar Deivu par to, kas man šķiet svarīgi, kā arī par dažādiem mazsvarīgiem sīkumiem. Un otrādi. Kad viens no mums runā, otrs klausās.
Savā vienkāršākajā izpausmē, sadraudzība ir būšana kopā, sarunāšanās un klausīšanās. Svētais Gars ir ar mums nepārtraukti. Viņš mājo mūsos un nekad no mums nešķiras. Mēs varam ar Viņu runāt, un Viņš klausīsies. Viņš arī runās uz mums, un tad ir mūsu kārta klausīties!
Dieva vārds šodienai: Iemācies justies ērti Dieva tuvumā. Izturies pret Viņu kā cienījamu viesi savā namā.