“Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību (sirds taisnīgumu un izlīdzināšanos ar Dievu) un tiesu.” (JĀŅA 16:8)
Svētais Gars runā ar mūsu garu, lai pārliecinātu mūs par grēku, taisnību un tiesu. Šīs pārliecināšanas mērķis ir mudināt mūs uz nožēlu – pagriezties un doties citā, pareizā virzienā, nevis stūrgalvīgi turpināt soļot pa nepareizo ceļu.
Pārliecināšana ir absolūti pretēja nosodījumam. Pagāja ilgs laiks, kamēr es to apguvu; es mēdzu ļauties nosodījumam ikreiz, kad Svētais Gars pārliecināja mani par kādu sfēru, kas manā dzīvē vēl nebija pielīdzināta Dieva gribai. Pārliecināšanas uzdevums ir mūs pārcelt kaut kam pāri, pacelt mūs augstāk Dieva gribā un Viņa plānā mūsu dzīvei. Savukārt, nosodījums mūs nospiež ar vainas nastu.
Veselīga vainas vai kauna sajūta, kad tiekam pārliecināti par grēku, ir normāla. Tomēr turpināt justies vainīgiem arī tad, kad esam nožēlojuši savu grēku, vairs jau nav veselīgi, un pavisam noteikti tā nav Dieva griba. Stāstā par sievieti, kas tika pieķerta laulības pārkāpšanā (sk. Jāņa 8:3-11), Jēzus parāda, ka nosodīšana ved vienīgi pretim nāvei, bet pārliecināšana atbrīvo mūs jaunai dzīvei, brīvai no grēka.
Tā kā Dievs mūs nenosoda, mēs varam bez bailēm lūgt: “Kungs, uzrādi man manu grēku. Pārliecini mani par jebko, kas ir pretrunā ar Tavu mīlestības bausli vai kas neļauj man piepildīt Tavu gribu. Dari manu sirdsapziņu jūtīgu uz Tavu balsi. Dāvā man spēku iegūt brīvību no grēka. Āmen.” Ja spēsim tā dzīvot, mēs iemācīsimies aizvien skaidrāk sadzirdēt Dieva balsi.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Sātans nosoda, Svētais Gars pārliecina.