“Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Psalms 139:23-24)
Bieži, kad tiekam pārliecināti par grēku, mēs kļūstam neapmierināti, jo Dievs ir pieķēries mūsu sirdij. Kamēr neesam gatavi atzīt savu grēku, aizgriezties no tā un lūgt piedošanu, mēs sajūtam spiedienu, kas liek justies neērti. Tiklīdz izlīdzināmies ar Dievu, atgriežas arī mūsu miers un uzlabojas uzvedība.
Velns uzbrūk ar nosodījumu un kaunu, lai mēs baidītos doties pie Dieva lūgšanā, Kurš apmierinātu mūsu vajadzības, lai atkal varētu baudīt sadraudzību ar Viņu. Žēlojot sevi vai domājot, ka Dievs uz mums ir dusmīgs, mēs tiekam nošķirti no Viņa klātbūtnes. Viņš nekad mūs neatstāj, tomēr mūsu pašu bailes var likt mums apšaubīt Viņa klātbūtni.
Tieši tāpēc ir tik svarīgi atpazīt patiesību un zināt atšķirību starp pārliecināšanu un nosodīšanu. Ja ņemam vērā Gara pārliecināšanu, tad tiekam pacelti un izcelti no grēka, savukārt, nosodījums tikai liek slikti justies tev pašam par sevi.
Kad esi lūgšanā, atceries Dievam aizvien lūgt, lai Viņš runā uz tevi un pārliecina par grēku, saprotot, ka šāda pārliecināšana ir svētība, nevis problēma. Kad es uzsāku savu lūgšanu dzīvi, gandrīz vienmēr lūdzu, lai mans debesu Tēvs atklāj, ja es daru ko nepareizi, un tīra mani no visiem grēkiem un netaisnības. Lai spētu kā nākas dzīvot ar Dievu, bez Gara pārliecināšanas darba neiztikt. Pārliecināšanas dāvana ir viens no veidiem, kā dzirdēt Dievu. Nepieļauj kļūdu, uztverot to kā nosodījumu, bet gan ļauj lai tā paceļ tevi un dāvā vēl neredzētu brīvību un tuvību ar Dievu. Nepretojies tai, bet gan pieņem to.
Dieva vārds šodienai: Ļauj, lai Dievs tevi paceļ un atklāj tev tavu grēku.