“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” — 2. Korintiešiem 5:17
Es esmu savā dzīvē pieļāvusi daudz kļūdu un esmu droša, ka kļūdīšos arī turpmāk, tomēr es sev joprojām patīku. Jā, ne vienmēr es visu izdaru pareizi, kā pienāktos, bet tas neietekmē to, kas es esmu Kristū. Es zinu, ka esmu mīlēta un joprojām esmu labs cilvēks. Tas ir kļuvis iespējams, jo, būdama Kristū jauns radījums, esmu iemācījusies atšķirt savu “es” no tā, ko es „daru”.
Kad tu saproti, ka tas, ko tu „dari”, nenosaka to, kas tu „esi”, tu spēsi piedzīvot jaunu brīvības līmeni no kauna. Zinot, ka tu Dievam patīc, tu vari veselīgā, līdzsvarotā veidā arī patikt pats sev. Tu redzēsi, ka arī citiem tu sāksi patikt, ja spēsi iepatikties pats sev. Sevis patikšana nenozīmē, ka tu esi pilns lepnuma; tas nozīmē tikai to, ka tu pieņem sevi tādu, kādu Dievs tevi ir radījis.
Mums visiem nākas ieviest izmaiņas savā uzvedībā, tomēr pieņemt sevi kā Dieva radību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai kļūtu emocionāli veseli un pilnīgi Kristū. Ja spējam tikt galā ar šo vienu lietu – iepatikties paši sev – mēs piedzīvosim brīnumus, kas mums palīdzēs pārvarēt kaunā balstīto dabu.
Lūgšanas piemērs
“Svētais Gars, palīdzi man nošķirt to, kas es „esmu”, no tā, ko es „daru”. Es drīkstu pats sev patikt un piedzīvot brīvību no kauna, jo Tu mani mīli un nepārtraukti darbojies manā dzīvē.”