“Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu [Garu, kā rezultātā kļūstat par bērniem], kas [tā gaismā] mums liek saukt: Aba, Tēvs!” (ROMIEŠIEM 8:15)
Svētais Gars ir adopcijas Gars. Tas nozīmē, ka Svētā Gara spēkā mēs tik tiešām kļūstam par Dieva ģimenes daļu. Reiz mēs bijām grēcinieki, kalpojot velnam, bet Dievs mūs atpestīja, atpirka mūs ar Sava Dēla asinīm un tagad sauc mūs par Saviem mīļotajiem bērniem.
Adopcija ir brīnišķīga! Kāds, kas vēlas bērnu, apzināti izdara savu izvēli un pieņem konkrētu bērnu kā savu, lai par to rūpētos un viņu mīlētu. Ir gadījumi, kad tā pat ir labāk, nekā piedzimt savā ģimenē, jo ne vienmēr bērniņš, kas piedzimst savā bioloģiskajā ģimenē tur ir gaidīts un gribēts. Reizēm bērns piedzimst pēc nepareizi pieņemta lēmuma, ko vecāki nožēlo. Tomēr, kad bērns tiek adoptēts, viņš ir gribēts un mērķtiecīgi izraudzīts.
Kad izvēlamies ticēt Jēzum Kristum, tas līdzinās kā jaunpiedzimšanai, kas palīdz mums nonākt Dieva ģimenē. Viņš kļūst par mūsu Tēvu; mēs kļūstam par Dieva mantiniekiem, Kristus līdzmantiniekiem (sk. Romiešiem 8:16-17). Viņš pret mums izturas kā mīlošs, nevainojams Tēvs. Labs tēvs neklusē vienaldzībā. Labs tēvs iesaistās bērnu dzīvē, kā to dara Dievs, tostarp nemitīgi atgādinot, cik ļoti viņš mīl savus bērnus, pamācot viņus, vadot, brīdinot, apliecinot un iedrošinot viņus. Tu piederi Dievam; Viņš tevi ir adoptējis un ir kļuvis par tavu Tēvu, un Viņš ilgojas ar tevi šodien parunāties. Ja esi piedzīvojis sāpes, ko izraisa vecāku vienaldzība vai pat atteikšanās no sava bērna, gribu atgādināt, ka Dievs tevi adoptē un pieņem kā Savu bērnu (sk. Psalms 27:10).
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dievs domā, ka tu esi īpašs. Viņš tevi ir izredzējis par Savu bērnu.