“Jo man atvērušās plašas durvis sekmīgai darbībai, bet arī pretinieku daudz.” (1. KORINTIEŠIEM 16:9)
Reizēm vienīgais veids, kā atklāt Dieva gribu, ir, kā es saku, uzdrīkstēties pamēģināt! Ja es esmu par kādu situāciju lūgusi, bet joprojām nevaru īsti saprast, ko darīt, tad vienkārši speru soli ticībā. Dievs man ir mācījis, ka uzticēšanās Viņam nedaudz līdzinās veikala automātiskajām durvīm. Mēs varam stāvēt pie durvīm un uz tām skatīties visu dienu, bet, kamēr nesperam soli uz priekšu, lai liktu noreaģēt mehānismam, kas tās atver, tās paliks aizvērtas.
Dzīvē ir tādi brīži, kad mums ir jāsper solis uz priekšu, lai varētu saprast, ko darīt tālāk. Ir durvis, kas atveras, tiklīdz speram soli ticībā, bet ir citas, kas paliek aizvērtas, lai arī ko mēs darītu. Ja Dievs ir atvēris durvis, dodies tām cauri. Ja Viņš tās neatver, esi gatavs doties citā virzienā. Tomēr neļauj bailēm sevi saistīt tā, ka nespēj vairs kustēties.
Šodienas rakstu vietā Pāvils runā par iespēju durvīm, kas viņam pavērušās, lai gan piemin, ka “pretinieku ir daudz” – būsim uzmanīgi, ka nesajaucam opozīciju ar aizvērtām durvīm.
Pāvils un viņa darba biedri, Sīla un Barnaba, nesēdēja un negaidīja, ka parādīsies eņģelis vai balss no debesīm, kamēr viņi klusumā vaicā pēc Dieva gribas. Viņi spēra soļus tajā virzienā, kurš konkrētā brīdī šķita pareizs. Dievs bieži vien viņu priekšā atvēra durvis, bet bija arī tādas reizes, kad durvis palika aizvērtas. Tas neatņēma viņiem drosmi, bet gan lika turpināt iet uz priekšu ticībā, vaicājot, ko Dievs no viņiem sagaida.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Drosmīgi ieej pa durvīm, ko Dievs tev atver, un nezaudē drosmi, ja Viņš kādas durvis aizver.