“Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” — Galatiešiem 2:20
Pāvils saka, ka viņš ir krustā sists kopā ar Kristu. Citiem vārdiem sakot, lai varētu dzīvot Dievam, viņam nācās pārstāt domāt par sevi. Arī mēs tiekam mudināti uz to pašu.
Iespējams, šobrīd tu domā – „Bet, kā ar mani? Kurš parūpēsies par mani?” Parasti tieši šādas domas attur mūs no tā, lai dzīvotu tā, kā Dievs to vēlas.
Ir viegli domāt tikai par to, ko paši vēlamies, domājam, jūtam, bet patiesībā savtīga dzīve ir nomācoša un tukša. Apbrīnojami, bet, kad sākam koncentrēties uz Dievu un to, ko varam izdarīt citu labā, mēs piedzīvojam brīvību no bailēm, ka nedabūsim to, kas mums vajadzīgs, vai ko vēlamies.
Noslēpums tam, lai savā dzīvē iegūtu prieku, ir māka to atdot, nevis paturēt sev. Kad tu iemācīsies vairs visa centrā neredzēt pats sevi un likt savas dzīves viducī Dievu, Viņš parādīs tev, kā dzīvot patiesi nozīmīgu dzīvi.
Es iedrošinu tevi sākt savas dienas, nododot sevi Dievam. Ja tu to iemācīsies, tad Viņš uzticīgi palīdzēs tev dzīvot dievbijīgu dzīvi.
Lūgšanas piemērs
“Kungs, es atdodu Tev savas acis, ausis, muti, rokas, kājas, sirdi, finanses, dāvanas, talantus, spējas, laiku, enerģiju – visu sevi! Es negribu dzīvot sev, bet gan Tev!”