“Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: “Nebīsties, Es tev palīdzu!”” (JESAJAS 41:13)
Cenšoties sekot Svētajam Garam, mēs nereti sastopamies ar pretestību, un bieži šī pretestība izpaužas kā bailes; ne tikai nozīmīgas bailes, piemēram, no dabas katastrofas vai briesmīgas slimības, vai kādas citas nelaimes, bet arī kā kaitinoša trauksme vai nemiers par parastām, ikdienišķām lietām. Velns pat mēģina mūs nobaidīt no drosmīgām lūgšanām. Viņš gribētu, ka tuvojamies Dievam nobijušies, nevis ar stipru paļāvību.
Daudzi aizvada savu ikdienas dzīvi ar tādu kā pazemes straumi, kurā, kā no neredzama avota, iztek bailes, izsakot šādus vai līdzīgus komentārus – “Baidos, ka intensīvās satiksmes dēļ nepagūšu laikā uz darbu” vai “Baidos, ka piededzināšu maizītes,” vai “Baidos, ka sestdien līs lietus un spēle būs jāatceļ”. Šīs ikdienas bailītes it kā ir nenozīmīgas, tomēr tās joprojām ir bailes, kas neļauj dzīvot brīvi, neļauj dzirdēt Dievu, jo cilvēks ir koncentrējies uz savām raizēm. Tā vietā, lai ļautu ienaidniekam mūs samulsināt ar sīkumiem un inficēt mūsu dzīvi ar šīm mazajām, nepārtrauktajām bailītēm, mums jālūdz un jāuzticas Dievam.
Mans moto ir – “Lūdz par visu un nebīsties ne no kā.” Kad cenšamies savā dzīvē iedibināt paradumu sarunāties un klausīties Dievā, mums nākas agresīvi stāties pretim mazajām bailītēm, ieradumiem un domām, kas neveicina un nemudina uz lūgšanu. Svētais Gars vēlas mums tajā palīdzēt, tāpēc lūgsim, lai Viņš mums palīdz atbrīvoties no šiem traucējošajiem ieradumiem un dzīvot ar pozitīvu attieksmi, kas, savukārt, ticībā ļauj būt nepārtrauktā saiknē ar Dievu visas dienas garumā. Turpmāk, ļaujot Svētajam Garam mūs vadīt šajā ceļā, mūsu lūgšanas un spēja dzirdēt no Dieva kļūs aizvien vieglāka un vēl ierastāka par elpošanu.
Dieva vārds šodienai: Lūdz par visu un nebīsties ne no kā.