“Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena.” (ECEHIĒLA 22:30)
Bieži vien pastāv tukšums, varētu teikt, caurums starp divām lietām, kas neļauj diviem priekšmetiem, divām telpām, vienībām vai diviem cilvēkiem saskarties un savienoties. Kad es sludinu citās valstīs, tad pastāv šāds caurums starp klausītājiem un mani. Ja esmu uz skatuves, tas, protams, ir jau fizisks caurums, tāpat pastāv kultūras caurums, bet visvairāk mani tajās reizēs skar valodas caurums. Ja gribu, lai mani saprot, ir vajadzīgs tulks, kāds, kas nostātos šajā valodas caurumā, lai es varētu nodot savu vēsti. Lai klausītājs nejustu šī cauruma negatīvo ietekmi, tulkam ir jāstrādā manā labā, lai cilvēki varētu saprast, ko es saku.
Ecehiēla 22:29-31 arī ir runa par nostāšanos caurumā. Šodienas rakstu vietā ir pausts viens no skumjākajiem apgalvojumiem Bībelē. Principā, Dievs šeit saka – “Man bija vajadzīgs kāds, kas lūgtu, bet Es nevienu nevarēju atrast, tāpēc Man nācās iznīcināt šo zemi.” Viss, kas bija vajadzīgs, bija viens cilvēks, kurš lūgtu, un visa zeme būtu bijusi pasargāta. Vai redzi, cik aizlūgšana ir svarīga? Viens vienīgs cilvēks būtu varējis tik lielā mērā ietekmēt visas valsts likteni un izglābt šo vietu caur lūgšanu! Mums jābūt gataviem lūgt, mums jābūt jūtīgiem tajās reizēs, kad Svētais Gars mūs vada aizlūgt un ir jāpaklausa. Nekad nevar zināt, kad tieši mana lūgšana var izrādīties tā viena vienīgā, kas vajadzīga, lai aizpildītu caurumu un savienotu Dieva spēku ar katastrofālu situāciju.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Saki Dievam, ka esi pieejams, lai lūgtu par citiem, un, kad Viņš liek tavā sirdī konkrētus cilvēkus, tad arī dari to!