“Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet Viņa atdusā mums vēl pastāv [šodien], bīsimies [tam neuzticēties], ka kāds no mums neizrādītos to nesasniedzis.” (EBREJIEM 4:1)
Vienmēr, kad mācu par taisnību, man patīk izmantot kādu ilustrāciju, un es aicināšu arī tevi pamēģināt. Apsēdies krēslā, pēc tam pamēģini apsēsties krēslā. Zinu, ka tas izklausās muļķīgi, jo tu taču jau sēdi krēslā. Ja reiz esi apsēdies krēslā, tu vairs nevari apsēsties tajā vēl kārtīgāk. To pašu domu var attiecināt arī uz taisnību. Caur Savu upuri, Jēzus mūs ir darījis taisnus Dieva priekšā, un mēs nevaram izdarīt vēl kaut ko, lai kļūtu taisnāki kā Viņš jau mūs ir taisnojis. Mūsu uzvedība var uzlaboties, bet tas nenotiks ātrāk, pirms nebūsim pieņēmuši savu taisnību caur Jēzu. Jēzus ir tas, kas mūs sēdina taisnības krēslā, un mums jāiemācās norimt un pārstāt mēģināt kļūt par to, kas jau sen esam. Neviens labs darbs vai labo darbu kopums nevar mūs taisnot Dieva priekšā; tas iespējams vienīgi Kristum. Arī apustulis Pāvils lūdza, lai mēs viņu pazītu tikai caur Jēzu Kristu, bez viņa paštaisnības, vienīgi caur šo pareizo stāvokli Dieva priekšā, kas balstās viņa ticībā uz Kristu (sk. Filipiešiem 3:9).
Vienīgi tad, kad mēs patiesi aptveram, ka nespējam izdarīt neko, lai sevi taisnotu, ka mums Dievam vairs nekas nav jāpierāda, mēs spējam norimt mums dāvātajā taisnībā, ko Jēzus mums ir sarūpējis, kas, savukārt, dara drosmīgas mūsu lūgšanas un dod mums pārliecību par Dieva vēlēšanos mums atbildēt. Es zinu, ka Dievs neuzklausa un neatbild manas lūgšanas tāpēc, ka es būtu laba; Viņš dzird un atbild, jo Viņš ir labs!
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Iemīli to, kas tu esi, jo Dievs tevi radīja ar Savu paša roku.