“Kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja (drosme un paļāvība) tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību (neierobežota pieeja Dievam brīvībā un bez bailēm).” (EFEZIEŠIEM 3:12)
Kad ejam pie Dieva lūgšanā, mums vienmēr vajadzētu izjust paļāvību. Viņš zina visas mūsu vājības un vienalga mūs mīl. Dievs vēlas mums dot vairāk kā ir pietiekami, tāpēc mums pēc tā arī drosmīgi jālūdz.
Došanās pie Dieva ar drosmīgu lūgšanu varētu līdzināties gājienam uz banku izņemt naudu. Ja es zinu, ka manā kontā ir piecdesmit dolāri, jo iepriekšējā nedēļā es tos pati tur noguldīju, tad bez šaubīšanās droši pieiešu pie bankomāta, lai izņemtu savus piecdesmit dolārus. Es zinu, ka man šī nauda ir; tā ir mana, un, ja vien to vēlos, es varu to jebkurā mirklī no bankas izņemt. Dodoties pie bankomāta, es sagaidu, ka bez problēmām saņemšu savu naudu. Pie Dieva mums vajadzētu pieiet ar tādu pašu pārliecību un drosmi; ne sava taisnīguma dēļ, bet tās privilēģijas dēļ, ko iegūstam kā Jēzus līdzmantinieki. Mums jāapzinās, ko Jēzus upuris mums ir dāvājis, un tad drosmīgi jālūdz un jāsaņem, kas mums jau ir dots. Dievs Kristū mums ir sniedzis neiedomājamas bagātības, un mums vienkārši ir jālūdz Jēzus vārdā, lai saņemtu tās svētības, ko Viņš jau ar savu nāvi mums ir sagādājis. Cīnoties ar nevērtības sajūtu, mums vajadzētu atvērt Dieva Vārdu, ļaujot, lai Tas mums, kā Dieva bērniem, atgādina par mums piešķirtajām privilēģijām. Lūdz, lai Svētais Gars palīdz tev drosmīgi ieiet Dieva klātbūtnē un saņemt nepieciešamo palīdzību, jo “šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki.” (Romiešiem 8:16-17). Viņš runās uz mums un atgādinās, ka mēs piederam Dievam!
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Tu esi Dieva bērns, un Viņš vēlas un ilgojas būt labs pret tevi!