“Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.” (MATEJA 7:7)
Jēzus mudināja lūgt, meklēt un klaudzināt. Ja neviens neklauvē, durvis netiek atvērtas. Ja neviens nemeklē, neviens neatrod. Ja neviens nelūdz, neviens nesaņem.
Ņemot vērā, ka mums ir jālūdz, lai varētu saņemt, mūsu lūgumiem ir ļoti liela nozīme. Tomēr, izsakot lūgumus Dievam, būtu labi mums pārliecināties, ka tie nenomāc mūsu slavu un pateicību, jo nevajadzētu lūgt vairāk, kā mēs izsakām savu pateicību Viņam. Atcerieties, ka vēstulē Filipiešiem 4:6 mums ir teikts: “nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Ja mūsu lūgumi ir līdzsvarā ar izteiktajām pateicībām un pielūgsmi, tad Dieva lūgšana ir lieliska un forša. Tik tiešām! Ir forši Dievam ko lūgt, ticēt, ka Viņš atbildēs, un tad vērot, kā Viņš darbojas mūsu dzīvē. Mēs varam sajust sirdī, ka esam saņēmuši atbildi, un vairs par to nekad ar Dievu nerunāt, vai arī otrādi – sajust, ka mums jāpastāv šajā lūgšanā ilgāku laiku; lai kā arī būtu, varam būt pārliecināti, ka Dievam patīk dot; Viņam patīk Savā gudrībā un laikā atbildēt uz mūsu lūgšanām. Tāpēc nekautrējies lūgt, meklēt un klaudzināt!
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Neļauj, ka lūgumi nomāc tavu slavu un pateicību.