“Ak, Ījab, uzklausi to! Paliec mierā un pārdomā tā stiprā Dieva brīnuma darbus!” (ĪJABA 37:14)
Esmu dzirdējusi neskaitāmus cilvēkus sakām: “Dievs ar mani nekad nerunā!” Tomēr esmu pārliecināta, ka, visticamāk, viņi nekad Dievā neklausās, līdz ar to nezina, kā sadzirdēt Viņa balsi, vai arī ir kļuvuši pret to nejūtīgi. Dievs cenšas mūs uzrunāt tik dažādi – caur Savu Vārdu, dabiskām zīmēm, pārdabiskām atklāsmēm, iekšēju pārliecību un vēl visu citu, par ko jau esmu rakstījusi šajā grāmatā.
Reizēm mums šķiet, ka nevaram sadzirdēt Dieva balsi, jo mūsu sirdī vai dzīvē ir kādi šķēršļi, kas neļauj Viņu skaidri dzirdēt. Viens no šiem šķēršļiem ir pārāk liela aizņemtība. Mēs kļūstam tik aizņemti, ka mums vairs nav laika gaidīt uz Dievu vai ieklausīties Viņa balsī. Pat ar garīgām aktivitātēm, piemēram, draudzes apmeklēšanu vai kalpošanu citiem mēs varam kļūt tik aizņemti, ka mūsu dienas plānā vairs nav vietas Dievam. Atceros laiku, kad tik smagi strādāju priekš Dieva, ka man nebija laika, ko pavadīt ar Viņu; un tā tas notiek ar daudziem.
Tam, ko mēs darām Dievam, vienmēr vajadzētu būt aiz mūsu personīgajām attiecībām ar Viņu. Mēs paši izlemjam, ko darīt ar savu laiku, tāpēc iztērēsim to gudri. Katram cilvēkam dienas laikā ir dots vienāds stundu skaits un, kad tās ir iztērētas, atpakaļ vairs nedabūt. Tā vietā, lai atrastu vietiņu Dievam savos dienas plānos, plāno savu dienu ap Viņu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Izlieto savu laiku gudri, jo tad, kad tas ir iztērēts, atpakaļ to vairs nedabūt.