“Es – Es tas esmu, kas izdzēšu tavus noziegumus Manis paša dēļ un nepieminu tavus grēkus.” — Jesajas 43:25
Vai kādreiz esi aizdomājies, ka tev ir arī attiecības pašam ar sevi? Varbūt neesi daudz par to domājis, bet ar sevi tu pavadi vairāk laika kā ar jebkuru citu cilvēku, tāpēc ir tik svarīgi, ka tu iemācies satikt ar sevi, jo no sevis paša jau nu tiešām tu nekur nevari aizbēgt.
Mums būtu pašiem sevi jāmīl – ne savtīgi, egoistiski, kas rada pašiedvesmas dzīvesveidu, bet gan līdzsvaroti, dievbijīgi, izsakot apbrīnu Dieva radībai, kas savā būtībā ir laba un pareiza. Neviens nav nevainojams, un dažādi neplānoti notikumi var mūs ievainot un sabojāt, bet tas nenozīmē, ka mēs esam nenozīmīgi un nekam nederīgi.
Mums būtu sevi jāmīl ar tādu mīlestību, kas saka – „Es zinu, ka Dievs mani mīl, tāpēc es varu mīlēt to, ko Dievs izvēlas mīlēt. Es nemīlu visus savus darbus, bet es pieņemu sevi, jo Dievs mani pieņem.” Mums jāattīsta sevī šāda nobriedusi mīlestība, kas saka: „Es ticu, ka Dievs katru dienu mani maina, bet šī procesa laikā es negribu atraidīt to, ko Dievs ir pieņēmis. Es pieņemšu sevi tieši tādu, kāds esmu šobrīd, zinot, ka tāds nepalikšu uz mūžu.”
Lūgšanas piemērs
“Dievs, kā teikts Jesajas 43:25, Tu izdzēs manus grēkus un pieņem mani, kas nozīmē, ka arī es pats sevi varu pieņemt. Esmu brīvs sevi patiesi mīlēt, jo arī Tu mani mīli!”