“Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā [caur Svēto Garu, kas ir manī], bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.” (1. KORINTIEŠIEM 14:15)
Es no sirds vēlos tevi iedrošināt lūgt neatlaidīgi un pastāvīgi, Svētā Gara vadībā – ne vienkārši atkārtot vienas un tās pašas lūgšanas, kas nenāk no sirds, bet gan lūgt lūgšanas, kas atsakās padoties. Ir iespējams ar savu muti izrunāt lūgšanu vārdus, aiz kuriem nav nekādas nozīmes, un šādas lūgšanas ir kā miruši darbi. Es varētu nocitēt visu tēvreizi, vienlaicīgi domājot par pilnīgi ko citu, bet tas nepagodinātu Dievu un nenestu man nekādu labumu; savukārt, ja esmu patiesa un lūdzu no sirds, Dievs dzird un darbojas manā labā.
Tukši vārdi nerosina Dievu kaut ko darīt manā dzīvē, tāpēc, lūdzot par vienu konkrētu vajadzību, mums jāuzmanās, ka neiekrītam bezjēdzīgā atkārtošanās procesā. Tā vietā mums jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt jaunā veidā, pat ja runa ir par vajadzību, par ko esam lūguši jau krietnu laiku. Reizēm Viņš mūs vadīs uz neatlaidīgu un rūpīgu iestāšanos lūgšanās, tomēr ir atšķirība starp atkārtošanos un Gara vadītu neatlaidību.
Vārdi, kas izteikti lūgšanas laikā, bet nav sasaistīti ar mūsu sirdi, ir vārdi bez spēka. Kad lūdzam, mums vajadzētu koncentrēties un piedomāt pie tā, ko sakām. Mums vajadzētu izvairīties no parastas iegaumētu frāžu atkārtošanas, ja tajā pašā laikā mūsu sirds ir tālu no Dieva. Dedzīga (sirsnīga, nemitīga) taisna cilvēka lūgšana atver durvis neaptveramam spēkam (sk. Jēkaba 5:16).
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Tavām sirds lūgšanām ir spēks, un Dievs tās dzird.