“Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis.” (PSALMS 6:10)
Ikviens kristietis ir aicināts lūgšanā sarunāties ar Dievu un dzirdēt Viņa atbildi, bet ne katrs ir aicināts uzņemties garīgo amatu kā aizlūdzējam. Piemēram, es ticu, ka Dievs ir aicinājis Deivu kā aizlūdzēju par Ameriku. Šķiet, ka Tas Kungs viņam ir devis pavisam oficiālu “uzdevumu” lūgt par mūsu valsti – viņam ir patiesas rūpes par nacionālajiem jautājumiem un problēmām, dziļas ilgas redzēt mūsu tautā atmodu, kā arī neviltota interese par visu, kas saistīts ar Savienotajām Valstīm. Viņš apzinīgi studē Amerikas Savienoto Valstu vēsturi, kā arī interesējas par aktuālajiem notikumiem mūsu valsts valdībā. Tāpat viņa lūgšanas parasti izskan ar neparastu drebēšanu. Lūk, tādu es iedomājos cilvēku, kurš darbojas kā aizlūdzējs.
Esmu vērojusi Deiva lūgšanas un saucienus uz debesīm par Savienotajām Valstīm, kopš 1997. gada. Es neraudu par mūsu valsti, kā to dara viņš, taču tas nenozīmē, ka man nerūp vai es nelūdzu par mūsu vadītājiem. Tas vienkārši nozīmē to, ka es nevaru piespiest sevī dzimt tādai degsmei, ar kādu lūdz Deivs, jo tā viņam ir Dieva dota. Tāpat tas nozīmē, ka Dievs izmanto Deivu un mani kā komandu; Deivs spēlē vienā pozīcijā, es citā. Ja sākšu prātot, kas ar mani nav kārtībā, jo nespēju aizlūgt tā kā Deivs, tad sākšu justies vainīga, kas, savukārt, traucēs man piepildīt to aicinājumu, ko Dievs ir uzticējis tieši man. Savukārt, ja saglabāju pārliecību par savu uzdevumu un veltu visas pūles, lai to paveiktu izcili, mūsu komanda uzvarēs katru reizi. Dievs neuztic vienam cilvēkam pilnīgi visu. Svētais Gars sadala šos garīgos pienākumus, kā pats to vēlas, un mums atliek vien darīt savu daļu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Norimsti un lūdz, kā Dievs tevi vada.