“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams [pieejams pēc nepieciešamības un jūsu tiesībām], piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (JESAJAS 55:6)
Daudzajos kalpošanas gados man bieži cilvēki jautā – “Kāpēc es nejūtu Dieva klātbūtni?” Ir bijušas reizes, kad esmu arī pati to Dievam jautājusi.
No Rakstiem mēs zinām, ka Svētais Gars nebēg prom un neatstāj mūs ikreiz, kad izdarām ko Viņam nepatīkamu (sk. Ebrejiem 13:5). Gluži otrādi – Viņš ir apņēmies palikt ar mums un palīdzēt mūsu problēmās, neatstāt un nepamest mūs bez palīdzības.
Jā, Svētais Gars nekad mūs nepamet, bet Viņš mēdz “paslēpties”. Es nereti saku, ka Dievs reizēm ar Saviem bērniem spēlē paslēpes. Reizēm Viņš no mums paslēpjas, līdz esam pēc Viņa pietiekami noilgojušies un sākam Viņu meklēt. Viņš apsola, ka būs atrodams, ja vien mēs Viņu meklēsim (sk. 1. Laiku 28:9; Jeremijas 29:13).
Savā Vārdā Dievs nemitīgi mūs aicina Viņu meklēt – meklēt Viņa vaigu, Viņa gribu, Viņa nodomu savai dzīvei. Meklēt nozīmē ilgoties, dzīties pēc un meklēt no visa spēka. Tāpat mums ir teikts meklēt Viņu laikus, no sirds un neatlaidīgi. Ja nemeklēsim Dievu, mūsu dzīvē būs daudz vilšanās. Dievs vēlas, lai mēs Viņu meklētu, Viņš pat mums pavēl to darīt; mūsu dzīve ar Viņu bez tā nav iedomājama, un arī garīgais progress ir atkarīgs no tā, cik dedzīgi mēs Viņu meklējam. Saki Dievam, cik Viņš tev ir svarīgs, ka bez Viņa tu nespēj nenieka.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Pagodini Dievu šodien un arī citas dienas, aicinot Viņu iesaistīties katrā savas dzīves jomā un ikdienišķā notikumā.