“Bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” – Romiešiem 5:5
Nav iespējams cilvēkam savā miesā mīlēt ar beznosacījumu mīlestību, gluži kā to dara Dievs. Tomēr mūsos kā ticīgajos mājo Dieva mīlestība. Mēs varam atļaut šai mīlestībai brīvi plūst, neierobežojot to ar saviem nosacījumiem. Mūsu mīlestība pieviļ, bet Dieva mīlestība nekad. Mūsu mīlestība beidzas, bet Dieva mīlestība nekad.
Reizēm esmu novērojusi, ka, pat ja nespēju kādu mīlēt savā mīlestībā, es to spēju Dieva mīlestībā. Dieva patiesā mīlestība nav atkarīga no sajūtām, bet gan no lēmuma. Tā nav balstīta tajā, vai tās saņēmējs to tiešām ir pelnījis. Spēja mīlēt, citus nevērtējot, vai viņi to ir pelnījuši, atnes milzu brīvību.
Cilvēciska mīlestība ir atkarīga no sajūtām. Tā mīl tos, kuri ir bijuši pret mums labi, vai arī mūs pirmie ir mīlējuši. Tāda veida mīlestība nāk un iet.
Bet Dieva mīlestība ir pilnīgi citādāka. Tā nav atkarīga ne no kā cita, kā vien no paša Dieva. Pieņemot Kristu kā savu Pestītāju, Svētais Gars mūsu sirdīs ielej Dieva mīlestību. Izlej šodien Dieva mīlestību uz citiem.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, mana mīlestība var beigties, bet Tava mīlestība nekad nebeigsies. Es arī turpmāk smelšu no Tavas nebeidzamās mīlestības, lai varētu to dāvāt citiem, neuztraucoties par to, vai tā ir nopelnīta vai nē.”