“Bet tie, kas bīstas Dieva, savā starpā mierina cits citu: “Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu.”” (MALEAHIJA 3:16)
Šodienas pantā teikts, ka Dievam patīk sarunas, kurās mēs runājam par to, cik Viņš ir labs. Kad Viņš dzird šādas sarunas, Viņš izņem Savu piemiņas grāmatu un tās pieraksta. Viņš nepieraksta mūsu žēlošanos vai kurnēšanu, bet pieraksta mūsu slavas un pateicības vārdus, kas iziet no mūsu mutes.
Padomā, kā tu justos, ja dzirdētu savus bērnus sarunājamies – “Mūsu mamma ir tik jauka. Mums ir pati labākā mamma pasaulē. Vai mums nav lieliskākā mamma un tētis? Viņi ir labākie vecāki, kādus varam iedomāties!” Esmu droša, ka, dzirdot šādu sarunu, tu ar lielu prieku un aizrautību vēlētos svētīt savus bērnus.
Savukārt, kā būtu, ja tu ieietu istabā un dzirdētu savus bērnus sakām šādus vārdus – “Man ir noriebusies mana mamma un tētis. Viņi nekad neko nedara mūsu labā. Tikai liek ievērot visādus noteikumus. Viņi negrib, ka mums būtu jautri. Mamma vienmēr rājas un liek pildīt mājas darbus. Ja vecāki mūs tiešām mīlētu, tad dotu mums to, ko gribam, nevis ko paši uzskata par vajadzīgu.”
Mūsu dzīve ar Dievu ne ar ko neatšķiras no šiem diviem manis aprakstītajiem scenārijiem. Mēs esam Dieva bērni! Viņš dzird visu, ko sakām, un Viņš zina, par ko domājam, pat pirms to pasakām skaļi. Kādas sarunas Viņš gribētu dzirdēt? Par to, cik Viņš ir labs! Cik brīnišķīgs Viņš ir. Par visu to lielisko, ko Viņš ir darījis, ko var izdarīt un izdarīs! Runā labu par Dievu, runā no pilnas sirds, un tu radīsi vidi, kurā Dievs labprāt ar tevi sarunāsies.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Lai tavas sarunas par Dievu šodien Viņu iepriecina.