“… bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.” — 1. Pētera 5:5
Pirmajā Pētera vēstulē, 5:5 lasām, ka Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tāpēc ikvienu, kurš dzīvo ar pārliecību, ka pats ir bijis savas laimes kalējs, sagaida sāpīga atmošanās, jo Jēzus ir teicis – „Bez Manis jūs nenieka nespējat.” (Jāņa 15:5).
Ja dzīvojam ar lepnu attieksmi, cenšoties gūt panākumus bez Dieva palīdzības, tad mēs esam viegli pieejami dažādiem ienaidnieka uzbrukumiem. Savukārt, pazemība ir kā pārklājs, kas piesaista Dieva palīdzību, lai mūs pasargātu. Kad tu pazemojies, sakot: „Dievs, es nezinu, ko darīt, bet es uzticos Tev,” tad Dievs palīdzēs.
Dievs neļaus mums gūt panākumus, ja nepaļausimies un neuzticēsimies Viņam. Savukārt, kad pazemojamies zem Dieva varenās rokas, tad īstajā laikā Viņš mūs arī paaugstinās (sk. 1.Pētera 5:6). Īstais laiks ir Dieva laiks – tad, kad Dievs zina, ka esam gatavi, nevis tad, kad mums šķiet, ka esam gatavi. Jo ātrāk mēs to saprotam un pieņemam, jo ātrāk Dievs var īstenot Savu plānu mūsu dzīvē.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es pazemojos Tavā priekšā, zinot, ka īstajā laikā Tu mani paaugstināsi. Es nevaru viens pats gūt panākumus. Man ir vajadzīga Tava palīdzība.”