“Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” (JESAJAS 66:2)
Kad dzirdam Dievu, mēs varam izvēlēties atsaukties pazemībā un uzticībā vai arī nocietināt savu sirdi un Viņu ignorēt. Ar nožēlu jāsaka, ka reizēm, nesaņemot, ko vēlamies, vai piedzīvojot grūtības un pārbaudījumus, cilvēka sirds nocietinās.
Tieši tā tas notika ar izraēliešiem, kad viņi atradās tuksnesī. Dievs viņiem bija ieplānojis varenas lietas, bet vispirms Viņš tos pārbaudīja, lai redzētu, vai tie tiešām ticēs un uzticēsies Viņam. Dievs vadīja viņus garā un grūtā ceļā ar nolūku – lai redzētu, vai viņi ievēros Dieva dotos baušļus, vai nē. Savā Vārdā Dievs mūs mudina nenocietināt savu sirdi, kā to izvēlējās darīt izraēlieši (sk. Ebrejiem 3:7-8).
Viņu grūtības tos piepildīja ar rūgtumu, nevis pateicību. Viņi nocietināja savu sirdi un negribēja apgūt Dieva ceļus. Viņu attieksme daudzējādā ziņā bija nepareiza, un, atsakoties uzticēties Dievam, viņi nespēja piedzīvot progresu.
Nepieļauj, ka grūtībās nocietinās tava sirds. Cilvēki ar cietu sirdi grib sacelties un atsakās pieņemt pamācību. Viņiem ir grūti dzirdēt no Dieva un grūti veidot attiecības. Viņi nevēlas saskatīt citu cilvēku viedokli, viņi neizprot citu cilvēku vajadzības, un parasti viņiem tās nemaz arī nerūp. Viņi ir egoistiski un nepazīst līdzjūtību.
Meklēsim aktīvi Dievu, lūdzot, lai Viņš mīkstina mūsu sirdis un palīdz būt maigiem un jūtīgiem pret Viņa balsi.
Dieva vārds šodienai: Kad kaut kas neizdodas tā, kā esi to iecerējis, uzticies Dievam un saglabā labu attieksmi.