“Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt?” — Psalms 56:5
Vai tu neesi noguris izlikties, nēsājot maskas un nemitīgi cenšoties būt tas, kas patiesībā nemaz neesi? Vai tu neilgojies pēc brīvības tikt pieņemts tāds, kāds esi, neizjūtot spiedienu būt par to, kas tu nemaz nemāki būt? Vai tu gribētu iemācīties pieņemt savu unikalitāti un pretoties spiedienam kļūt tādam kā visi citi?
Ja tu gribi pārvarēt savu nedrošību un kļūt par to cilvēku, kādu Dievs tevi ir aicinājis būt, tev jābūt pietiekami drosmīgam būt atšķirīgam. Kad mēs noraidām paši savu unikalitāti un mēģinām būt tādi kā citi, mūsu dzīvē ienāk sāpes un izmisums.
Dievs vēlas, ka tu iemīli un pieņem sevi tādu, kādu Dievs tevi ir radījis, tā vietā, lai censtos ar savu dzīvi attaisnot citu cerības un būt par to, ko, tavuprāt, citi vēlas tevī redzēt. Pajautā sev – „Vai es gribu izpatikt cilvēkiem vai Dievam?” Kad sākam vairāk izpatikt Dievam nekā cilvēkiem, mēs varam piedzīvot īstu prieku un mieru savā dzīvē.
Kad Dievs tevi radīja, Viņš zināja, ko dara. Tu esi unikāla un brīnišķīga personība, ko Dievs ir radījis! Pieņem sevi kā jaunu radījumu Jēzū Kristū, un iegūsti drošību un pārliecību, atklājot, kas tu esi Viņā.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es nebīšos cilvēkus. Es gribu atrast drošību un pārliecību savās attiecībās ar Tevi. Šodien es uzdrīkstos būt tā unikālā personība, kādu Tu mani esi radījis. Es gribu izpatikt vien Tev.”