“Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie (patiesie) dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā (realitātē). Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.” (JĀŅA 4:23)
Pasaule pielūgšanu bieži vien uztver kā “reliģiju”, tomēr tas nav pareizi, ja raugāmies, ko par to saka Bībele. Kad cilvēki jautā: “Kur tu pielūdz?”, aiz tā slēpjas vienkāršs jautājums – kādu draudzi tu apmeklē? Ja lasām par pielūgsmi Bībelē, tur runāts par personīgām attiecībām ar Dievu, ar kuru varam sarunāties un Kurš runā ar mums. Mēs lasām par garīgu tuvību un dedzīgu nodošanās izpausmi, kas nāk no sirds, kas mīl un slavē Dievu. Tā ir patiesa pielūgšana – kas burbuļodama izplūst no mūsu sirds, kurā valda degsme un aizrautība par Dieva lietām.
Saskaņā ar šodienas pantu, Dievs meklē īstus, patiesus pielūdzējus, kuri slavētu Viņu no visas sirds.
Mani vienmēr ir skumdinājis tas, ka Dievam ir jāmeklē patiesi pielūdzēji. Manuprāt, tādiem vajadzētu būt pāri pārēm! Un tomēr, interesanti, Viņš nevēlas, lai kurš katrs Viņu pielūgtu; Viņš ilgojas pēc patiesiem un īstiem pielūdzējiem. Viņš nemeklē cilvēkus, kas pielūgtu Viņu bailēs vai pienākuma apziņas dzīti, bet gan tādus, kas to dara no mīlestības pilnas sirds.
Patiesa pielūgsme ir kaut kas daudz vairāk kā diekalpojumu apmeklēšana un dziesmu dziedāšana. Mums vajadzētu pielūgt Dievu ar visu savu dzīvi. Patiesa pielūgšana izriet no tuvības ar Dievu un dara mūs jūtīgus pret Viņa balsi.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Nepielūdz baiļu vadīts; pielūdz mīlestības aicināts.