“Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu [neaizvainojiet, neaizkaitiniet un neskumdiniet Viņu], ar ko esat apzīmogoti (iezīmēti, pasludināti par Dieva, nodrošināti) atpestīšanas dienai.” (EFEZIEŠIEM 4:30)
Šodienas pants mums māca, ka Dievam attiecības ir svarīgas. Nepareiza pieeja attiecībām ir viens no veidiem, kā mēs varam sarūgtināt Svēto Garu.
Pārāk bieži cilvēkos izveidojas ieradums izturēties slikti pret tiem, kas mums ir vistuvāk, īpaši brīžos, kad nejūtamies labi, neesam izgulējušies, pēc smagas dienas, saņemot sliktas ziņas vai pārciešot vilšanos. Tomēr Dievs vēlas, lai mēs izturētos pret citiem labi visu laiku, ne tikai tad, kad paši tā jūtamies.
Es mēdzu sev jautāt, kāpēc tik slikti izturos pret savu vīru un bērniem, bet esmu mīļa pret citiem cilvēkiem. Svētais Gars gana ātri man parādīja, ka tad, kad esmu ar cilvēkiem, uz kuriem vēlos atstāt labu iespaidu, es spēju kontrolēt savas negatīvās emocijas un attieksmi. Savukārt, kad esmu ar savu ģimeni, tad jau izveidotajās attiecībās es atļāvos brīvību, kas pavisam noteikti parādīja mana rakstura vājības un garīgā brieduma trūkumu. Es biju sevi pārliecinājusi, ka nespēju tur neko darīt; kad kļuvu dusmīga un ērcīga, es vienkārši nespēju sevi saņemt rokās. Mani pārņēma tāds niknums, ka, šķita, es varētu uzsprāgt.
Kad satraucos par finansēm, darba rūpēm vai kādiem nenozīmīgiem sadzīviskiem sīkumiem mājās, savas dusmas un satraukumu es izliku pār savu ģimeni. Lielāko daļu laika es biju nikna un izturējos pret viņiem slikti; ne jau tā iemesla dēļ, kas bija noticis, bet gan sava iekšējā nemiera dēļ. Dievs palīdzēja man pieņemt patiesību un, paldies Viņam, tagad esmu brīva.
Attiecības ir viens no mūsu lielākajiem ieguvumiem, un Dievs vēlas, ka mēs tām piešķirtu atbilstošu vērtību. Ja dosimies pie Svētā Gara ar atvērtu sirdi, gatavi pieņemt patiesību, ko Viņš mums uzrāda, Svētais Gars palīdzēs mums tikt galā ar savām raizēm atbilstošā veidā.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Neliec citiem maksāt par tavu iekšējo neapmierinātību.