“Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu.” (EBREJIEM 10:19)
Kad Jēzus nomira, priekškars, kas nošķīra vissvētāko vietu no pārējā tempļa, tika pāršķelts uz pusēm (sk. Marka 15:37-38). Tas pavēra ceļu ikvienam, kas vēlas nonākt Dieva klātbūtnē. Pirms Jēzus nāves tikai augstais priesteris drīkstēja ieiet Dieva klātbūtnē un arī tikai reizi gadā ar upurēto dzīvnieku asinīm, lai nožēlotu savus un tautas grēkus.
Nozīmīgi ir tas, ka priekškars tika pāršķelts no augšas uz leju. Priekškars jeb aizkars bija tik augsts un biezs, ka cilvēkam nebūtu bijis pa spēkam to pāršķelt – tas notika pārdabiskā veidā, Dieva spēkā, parādot, ka Viņš Savai tautai dod iespēju Viņam tuvoties, kā jau lasījām šodienas rakstu vietā.
Jau no iesākuma Dievs ir ilgojies pēc sadraudzības ar cilvēku; tas bija Viņa nolūks jau mūsu radīšanā. Viņš nekad nebija vēlējies nošķirt cilvēku no Savas klātbūtnes, bet zināja, ka Viņa svētums ir tik spēcīgs, ka iznīcinātu jebko nešķīstu, kas Viņam tuvotos. Tāpēc grēciniekiem, nākot Dieva klātbūtnē, pirms tam bija jāšķīstās.
Mēs dzīvojam pasaulē, bet neesam no šīs pasaules (sk. Jāņa 17:14-16). Mūsu pasaulīgums jeb miesīgā daba mūs nošķir no Dieva klātbūtnes un var traucēt sadzirdēt Viņa balsi. Ja vien regulāri ticībā nesaņemam Jēzus asins upuri, kas mūs dara brīvus, mēs nevaram baudīt tuvību un pienācīgu sadraudzību ar Dievu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dievs vēlas būt sadraudzībā ar tevi; nāc šodien Viņa klātbūtnē.