“Es mirstu ik dienas, tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” — 1. Korintiešiem 15:31
Savtīgums nav apgūta īpašība, mēs ar to jau piedzimstam. Bet, kad pieņemam Jēzu kā savu Glābēju, Viņš sāk dzīvot mūsu garā, un mēs iemācāmies, kā nomirt sev un sekot Svētā Gara vadībai, kas palīdz pārvarēt savtīgumu. Iespējams, tas nekad pilnībā nepazudīs, bet Tas, kurš ir lielāks un mājo mūsos, katru dienu palīdz to pārvarēt (izlasi Galatiešiem 5:16).
Es neesmu pilnībā pārvarējusi savtīgumu un tiešām šaubos, vai kāds to kādreiz ir spējis. Pat apustulim Pāvilam, vienam no visu laiku varenākajiem kristiešiem, bija grūtības ar savtīgumu. Arī viņam, tāpat kā visiem citiem, nesavtīga dzīve bija ceļojums visas dzīves garumā. Viņš teica, ka viņam nākas nomirt sev „ik dienas”.
Arī mēs tiekam aicināti uz to pašu, jo nav iespējams dzīvot savtīgu un egoistisku dzīvi un sagaidīt, ka spēsim nest lielas pārmaiņas. Katru dienu no jauna mums jānomirst sev pašiem. Parasti tas nenākas viegli, bet Dievs vienmēr dāvā mums Savu žēlastību, lai mēs, paļāvībā uz Viņu, spētu izdarīt to, kas ir pareizi. Patiesībā jau nesavtīga dzīve ir labākais veids, kā varam iegūt vēl vairāk taisnīguma, miera un prieka katrā savas dzīves jomā!
Lūgšanas piemērs
“Kungs, es neesmu nevainojams, bet es zinu, ka varu katru dienu nomirt sev, ja Tu man dod spēku to izdarīt. Parādi, kā pārvarēt savtīgumu, lai Tu vari caur mani dzīvot Savu dzīvi.”