“Meklē mieru un dzenies pēc tā!” (Psalms 34:15)
Es daudz mācu par sekošanu mieram mūsu ceļā ar Dievu, bet gribu, lai jūs arī zinātu, ka ir iespējams viltus miers, un mums to nākas paturēt prātā. Piemēram, ja mūsos ir ārkārtīgi stipra vēlme kaut ko darīt, tas var radīt šo viltus mieru, kas patiesībā ir tikai mūsu emocijas. Laikam ejot, šis viltus miers pāriet, un parādās Dieva patiesā griba. Šī iemesla dēļ mums nekad nevajadzētu rīkoties pārsteidzīgi, pieņemot nopietnus lēmumus. Neilgs brīdis, lai nogaidītu, vienmēr ir gudra un saprātīga izvēle.
Lūk, piemērs. Kāds cilvēks, kuru mēs ar Deivu esam ļoti iemīlējuši, bija nonācis grūtībās, un mēs gribējām apmierināt šīs viņa vajadzības. Šāda mūsu rīcība šim cilvēkam dotu lielu prieku un piepildītu kādu senu viņa sapni. Manī ienāca prieks, un es uzrunāju Deivu, kurš piekrita, ka mums ir jāpalīdz. Mēs turpinājām īstenot savu plānu, tomēr, jo tālāk tikām, jo mazāk miera es izjutu. Bet te nu bija problēma – mēs bijām apņēmušies palīdzēt, un es negribēju lauzt savu vārdu. Man nebūtu grūti atzīt, ka esmu kļūdījusies, bet es negribēju likt vilties mūsu draugam, kurš ar mums rēķinājās.
Pagāja vairākas nedēļas, un es turpināju lūgt par šo situāciju. Galu galā biju jau zaudējusi mazākās miera paliekas, un es devos pie šī cilvēka, sacīdama: “Kaut kas ar mūsu plānu nav tā kā nākas; man par to ir pazudis jebkāds miers!” Man par lielu atvieglojumu, mūsu draugs jutās tāpat. Es biju pieļāvusi, ka mans patīkamais satraukums par mūsu plānu rada manī viltus mieru, kas ar laiku tomēr izzuda.
Dieva vārds šodienai: Nepieņem nopietnus lēmumus, nenogaidot, ka tevī iemājo patiess miers.