“Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?” (MATEJA 7:9-10)
Ne vienmēr mēs esam pietiekami gudri, lai zinātu, ko īsti Dievam lūgt. Bet šodienas pants mums apsola – ja lūdzam pēc maizes, Dievs nekad mums nedos akmeni, un, ja lūdzam pēc zivs, Viņš nekad mums nedos čūsku. Ir reizes, kad mums šķiet, ka mēs lūdzam pēc maizes, lai arī patiesībā lūdzam pēc akmens. Citiem vārdiem sakot, mēs lūdzam kaut ko, kas mums pašiem šķiet vajadzīgs un labs, bet Dievs zina, ka šāda lūguma apmierināšana būtu pats sliktākais, ko Viņš varētu darīt.
Tiešām, savā naivumā mēs spējam lūgt pat pēc tādām lietām, kas var mums kaitēt, paši to pat neapzinoties. Tādā gadījumā mums jābūt priecīgiem, ka Dievs mums to nedod! Mēs pat varam neapzināties, ka Dieva “jā” uz šādu lūgumu būtu pielīdzināms čūskai, kas ienāktu mūsu mājā. Mums pietiekami Viņam jāuzticas, lai teiktu – “Dievs, es esmu pārliecināts, ka varu Tev lūgt jebko, tomēr es nevēlos neko, kas nav Tava griba manai dzīvei. Dievs, es Tev uzticos. Ja es to nedabūšu, tad zināšu, ka nav īstais laiks, vai arī, ka Tev manai dzīvei ir kas labāks, ko vēl neesmu iedomājies Tev lūgt.” Nesarūgtinies, ja Dievs tev nedod visu, ko vēlies.
Dievs vēlas, lai mēs būtu svētīti. Dievs vēlas, lai mums būtu ne tikai tas, pēc kā mēs ilgojamies, bet arī tas, kas mums ir pats labākais. Ja patiešām uzticamies Dievam, tad uzticēsimies, kad Viņš saka arī “nē” kādam mūsu lūgumam, tikpat lielā mērā, kā priecājamies par Viņa “jā”.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Uzticies Dievam, kad Viņš saka “nē” un kad Viņš saka “jā”.