“Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” — Ebrejiem 13:5
Cik daudzi no mums var godīgi teikt, ka nav ne uz vienu greizsirdīgi un neapskauž nevienu par mantu, kas tam pieder, un var no sirds novēlēt, lai viņiem izdodas izbaudīt to, ko Dievs ir dāvājis?
Vārdā ir teikts – “Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas. (Ebrejiem 13:5). Es ticu, ka Dievs mūs pārbauda, lai redzētu, vai dzīvojam saskaņā ar šo pantu.
Būs reizes, kad Viņš mums ļaus satikt kādu, kuram pieder tieši tas, ko mēs tik ļoti vēlamies – tikai, lai redzētu, kā mēs reaģēsim. Kamēr vien mēs nevarēsim nokārtot Dieva doto kontroldarbu ar nosaukumu “Es priecājos par tevi, jo tu esi svētīts”, mums nekad nebūs nekā vairāk par to, kas mums ir tagad.
Ja esi Dievam lūdzis pēc kaut kā konkrēta, bet Viņš to vēl nav tev iedevis, esi mierīgs – Dievam nav sirdī to tev vienkārši liegt. Viņš tikai vēlas pārliecināties, ka esi spējis atmest jebkādu greizsirdību un Viņš joprojām ir tava augstākā prioritāte.
Dievs vēlas mums dot panākumus it visās jomās. Viņš grib, lai cilvēki ierauga Viņa labestību un to, cik labi Viņš par mums rūpējas. Tomēr mums jāilgojas pēc paša Dieva vairāk kā pēc Viņa dotajām svētībām.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, lūdzu atklāj man tās dzīves jomas, kurās esmu padevies greizsirdībai un iekārei, un palīdzi man sakārtot savas prioritātes. Es gribu ilgoties pēc Tevis vairāk kā pēc Tavām svētībām.”