“Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, (..) viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.” (Daniela 6:10)
Pateicība ir neatsverama, lai spētu sadzirdēt Dieva balsi, jo līdzīgi kā ar pielūgsmi un slavēšanu, Dievs uz to labprāt atsaucas. Dievam tā ir patīkama, tā silda Viņa sirdi. Ikreiz, kad tādā veidā Dievu iepriecinām, pieaug arī mūsu tuvība ar Viņu, kas, savukārt, uzlabo mūsu attiecības ar Viņu.
Ja jau neesam pateicīgi par to, kas mums ir, kāpēc lai Viņš dotu vēl kaut ko citu, par ko varēsim sūdzēties? Savukārt, kad Dievs redz, ka mēs no sirds novērtējam un pateicamies par lielām un mazām dāvanām, Viņš labprāt svētī mūs vēl vairāk. Saskaņā ar Filipiešiem 4:6, pateicībai ir vieta pie ikviena lūguma un lūgšanas, ko izsakām Dievam. Lai arī par ko mēs lūgtu, pateicība ar to iet roku rokā. Iesākt lūgšanu ar pateicību ir labs ieradums, ko sevī attīstīt. Piemērs tam varētu būt šāds: “Paldies par visu, ko esi darījis manā dzīvē. Tu esi brīnišķīgs, un es tiešām Tevi mīlu un novērtēju.”
Es iedrošinu tevi izvērtēt savu dzīvi, pievērst uzmanību domām un vārdiem, un pavērot, cik daudz pateicības tu izsaki. Ja gribi sevi izaicināt, pamēģini nodzīvot vienu dienu, neizsakot nevienu sūdzību. Attīsti to kā ieradumu – ikvienā situācijā pateikties. Patiesībā, pamēģini kļūt pārmērīgi pateicīgs, un tad vēro, kā palielinās tava tuvība ar Dievu, un cik daudz vairāk svētību Viņš izlies pār tavu dzīvi.
Dieva vārds šodienai: Izrunā pateicības, nevis sūdzību vārdus.