“Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” — Mateja 26:41
Naktī pirms krustā sišanas, Jēzus sapulcināja Savus mācekļus Ģetzemanes dārzā un izteica viņiem tikai vienu lūgumu – “Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.
Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41)
Mācekļiem bija tik vien jāizdara, kā jāpaliek nomodā, tomēr viņi nevarēja pretoties miegam. Savukārt, Jēzus tiešām tikai lūdza, un tā laikā eņģelis stiprināja Viņu garā, dodot spēku izturēt krusta nāvi. Mācekļi nelūdza, bet gan gulēja, pierādot, ka miesa tik tiešām ir vāja.
Man šis stāsts apstiprina lūgšanas kritiski lielo lomu. Mums, kā kristiešiem, jāsaprot, ka bez lūgšanas un ikdienas saziņas ar Dievu, nekā cita vairs nav.
Mēs visi cīnāmies pret savas “vājās miesas” iekārēm, bet, ja lūgšana ir mūsu prioritāte, Dievs stiprina mūs garā, ļaujot uzvarēt miesas ierobežojumus.
Uz ko tu šodien paļaujies? Vai tici, ka tava miesa tev dos vajadzīgo spēku? Vai arī tu jau piedzīvo to spēku, ko Dievs tik dāsni izlej pār tevi ikreiz, kad nāc pie Viņa?
Lūgšanas piemērs
“Dievs, es pateicos par spēku, ko Tu man dod, kad nāku pie Tevis lūgšanā. Es zinu, ka bez Tevis esmu vājš, tāpēc izvēlos nemitīgi nākt lūgšanā pie Tevis, zinot, ka man vairāk kā pietiek ar Tavu spēku.”