“Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, aizgāja no Jordānas un [Svētā] garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts.” (LŪKAS 4:1-2)
No šodienas pantiem mēs redzam, ka tūlīt pēc tam, kad Jēzus tika kristīts Svētajā Garā, Svētais Gars Viņu aizveda uz tuksnesi, kur četrdesmit dienas un naktis velns viņu kārdināja. Izklausās, ka tā bija ļoti grūta pieredze, tomēr Jēzus nekavējoties paklausīja Gara vadībai. Viņš uzticējās Svētajam Garam, zinot, ka pat grūtības, ar kurām Viņš sastapsies, galu galā tiks vērstas Viņam par labu.
Beidzoties četrdesmit dienām tuksnesī, Jēzus uzsāka Savu publisko kalpošanu, kā to redzam Lūkas 4:14: “Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.” Jēzum ne tikai bija jābūt gatavam sekot Svētā Gara vadībai pretim spēkam un slavai; Viņam bija jābūt gatavam sekot Viņam arī pretim grūtībām, pārbaudījumiem un kārdinājumiem.
Paklausība Dievam grūtībās palīdz sevī attīstīt dievbijīgu raksturu. Jēzus mums atstāja piemēru, kam sekot. Sekošana Svētajam Garam grūtībās nostiprina uzticību, apņēmību un spēku – īpašības, kuras Dievs ilgojas mūsos redzēt.
Dievs mums ir devis Svēto Garu, lai palīdzētu piepildīt Viņa plānu mūsu dzīvei. Reizēm ir vajadzīgas grūtības, lai attīstītu raksturu, kas mums nepieciešams, lai paveiktu to, ko Dievs ir ieplānojis. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka ne grūtībās, ne miera brīžos mēs neesam vieni. Svētais Gars vienmēr ir ar mums, lai palīdzētu, un Viņa ceļi vienmēr ir labākie.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Nebaidies no grūtībām, jo tās tevi darīs stiprāku.