„Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus. Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos. Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāreņus un uztur atraitnes.” – Psalms 146:7-9
Bībelē Dievs bieži runā par mūsu pienākumu pret apspiestajiem, izsalkušajiem, atraitnēm, bāreņiem, svešiniekiem un tiem, kas palikuši bez tēva rūpēm. Viņš piemin tos, kas ir vientuļi, atstāti novārtā, aizmirsti un pievilti. Viņam dziļi rūp apspiestie un izsalkušie.
Cilvēki var būt izsalkuši dažādos veidos. Iespējams, kādam ir pārpārēm ēdiena uz galda, bet viņā ir milzu izsalkums pēc vērtības apziņas un mīlestības. Dievs paceļ tos, kas ir bēdu nospiesti; Viņš aizsargā svešinieku un uztur bāreņus un atraitnes. Kā Viņš to dara? Viņš darbojas caur cilvēkiem. Viņš meklē nodevušos, pakļāvušos cilvēkus, kuru dzīves mērķis ir apmierināt apkārtējo vajadzības.
Reiz Māte Terēze teica: “Nedomā, ka mīlestībai, lai tā būtu patiesa, ir jākļūst pārdabiskai. Vairāk par visu mums vajadzīga mīlestība, kas nepagurst.”
Esmu sapratusi, ka ļoti daudzi no tiem cilvēkiem, kurus mēs ikdienā sastopam savā dzīves ceļā, vienkārši cenšas izdzīvot, līdz kāds nāks un viņus izglābs; šis kāds vari būt arī tu vai es. Ļausim Dieva mīlestībai pret ievainotajiem un salauztajiem darboties caur mums, apmierinot to vajadzības, kas piedzīvo garīgas, emocionālas un fiziskas ciešanas. Mīlēsim nepagurdami.
Lūgšanas piemērs
“Svētais Gars, dāvā man spēku mīlēt nepagurstot. Dāvā man Savu degsmi svētīt tos, kas ir sāpināti, kas cieš, un parādi man, kā varu apmierināt viņu vajadzības.”