“Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus.” (MALEAHIJA 3:3)
Atskatoties uz pēdējiem dzīves gadiem, jāatzīst, ka tie pagājuši kā fascinējošs piedzīvojums ar Dievu. Pavisam noteikti Viņš katru dienu mani ir mainījis. Toreiz, kad saņēmu Svētā Gara pilnību, mana dvēsele (prāts, griba un emocijas) un ārējie apstākļi nebija no tiem vienkāršākajiem. Man pat nebija nojausmas par to, kas notiks ar manu dzīvi! Es lūdzu Dievam pēc pārmaiņām, tomēr pat neapjautu, ka manā dzīvē vislielākās pārmaiņas ir vajadzīgas tieši manī!
Dievs sāka Savu darbu pie manis – lēnām, neatlaidīgi un vienmēr tādā tempā, lai es to izturētu. Kā kausētājs Viņš sēž pie uguns, kas deg mūsu dzīvē, pārliecinoties, ka tā nekad nekļūst pārāk karsta, kā arī nekad neapdziest. Vienīgi tad, kad, uzlūkojot mūs, Viņš ierauga Savu atspulgu, ir droši nodzēst uguns liesmu, un pat tad vēl reizēm Viņam nākas mūs palabot un pakausēt.
Kad Dievs mācīja man par pacietību, es nonācu tādās situācijās, kurās varēju būt gan pacietīga, gan izvēlēties kļūt pavisam neizturama. Gana bieži es izvēlējos otro variantu, tomēr Svētais Gars turpināja mani pārliecināt un mācīt, un dāvāja man vēlmi dzīvot Dieva godam. Ar laiku, soli pa solim, mainījās viena manas dzīves joma, tad nākamā. Parasti starp šīm cīņām es varēju nedaudz atpūsties, un nereti domāju, ka nu jau beidzot būšu beigusi šo pārmaiņu skolu, bet tad jau tūlīt iesākās atkal nākamā mācību stunda.
Tā tas notiek, kad Svētais Gars mūs maina. Lai tava sirds ir atvērta Viņa vadībai, lai tavas ausis atvērtas Viņa balsij; paklausi, kad Viņš runā uz tevi, un pavisam drīz tu pamanīsi, ka topi aizvien līdzīgāks tam cilvēkam, kādu Viņš radot tevi ir iecerējis.
Dieva vārds šodienai: Nezaudē drosmi, kad Dievs uzrāda jomas, kurās tev jāmainās.