“Mana dvēsele meklē Tevi [Ak, Kungs] arī naktī, mans gars ilgojas pēc Tevis.” (JESAJAS 26:9)
Pasaule ir izdarījusi visu iespējamo, lai piepildītu mūsu ausis ar visu to, kas novērš uzmanību un apslāpē Dieva balsi, aizstumjot to tālu, tālu prom no mūsu ikdienas un atstājot to dzīves fonā. Un tomēr tuvojas diena, kad viss, kas cilvēkam būs palicis, būs viņa attiecības ar Dievu. Ar laiku itin viss cits zudīs; kad tas notiks, vienīgais, kas būs palicis, būs Dievs.
Bībele māca, ka tas, ko varam zināt par Dievu, ir redzams visiem, jo Viņš ir Sevi atklājis caur cilvēka iekšējo sirdsapziņu (sk. Romiešiem 1:19-21). Ikvienam kādu dienu būs jāstājas Viņa priekšā, lai atskaitītos par savu dzīvi (sk. Romiešiem 14:12). Cilvēks, kas nevēlas kalpot Dievam ar savu dzīvi, kas vēlas dzīvot pēc sava prāta, atrod veidus, kā no Viņa paslēpties un ignorēt iekšējo atziņu par savu Radītāju, kurš tik ļoti ilgojas sarunāties un vadīt viņu pa pareizo ceļu.
Patiesība ir vienkārša – neatkarīgi no tā, vai cilvēks cenšas noslēpties no Dieva vai nē, nekas nespēj piepildīt mūsu ilgas pēc Viņa, kā vienīgi sadraudzība un vienotība ar Viņu. Pat tie cilvēki, kas cenšas Viņu ignorēt, dziļi sirdī tomēr ilgojas dzirdēt Viņa balsi.
Es tevi iedrošinu piepildīt savas ilgas pēc Dieva, pavadot ar Viņu laiku, atrodoties Viņa klātbūtnē un klausoties Viņa balsī.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dzīvo savu dzīvi tā, lai tev nebūtu jābīstas no dienas, kad nāksies stāties Dieva priekšā, kad tava zemes dzīve būs beigusies.