“Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs.” (PSALMS 46:10)
Runāšana man vienmēr ir padevusies viegli, bet klausīties gan man ir nācies mācīties. Reiz man šķita, ka mans vīrs vairs nevēlas ar mani tik daudz laika pavadīt kopīgās sarunās, un es viņam teicu, ka mums tam tomēr jāatrod vairāk laika. Uz to viņš atbildēja – “Džoisa, mēs jau nerunājam. Tu runā, es klausos.” Viņam bija taisnība, un, ja es vēlējos, lai viņš atkal ar mani pavada vairāk laika, man nācās mainīties.
Drīz vien es apjautu, ka arī pret Dievu izturos tāpat kā pret Deivu. Es biju aizņemta ar runāšanu un sagaidīju, ka Viņš klausīsies. Es sūdzējos, ka nekad nedzirdu Dievu, bet, patiesībā, es neveltīju laiku, lai Viņā ieklausītos. Šodienas pants mūs mudina norimt un atzīt, ka Viņš ir Dievs. Daudziem no mums būt mierā ir ārkārtīgi grūti, jo mūsu miesai patīk darboties un būt aizņemtai. Tomēr mums jāiemācās pavadīt laiku vienatnē, rimtā mierā, ja vien vēlamies sadzirdēt Dieva balsi.
Daudziem klausīšanās ir kā prasme, ko nākas attīstīt un trenēt. Reizēm tas nozīmē, ka mums jāpasēž Dieva klātbūtnē, arī neko nesakot. Mums jātrenējas klausīties! Viens no veidiem, kā to darīt, lūdz Dievam, vai ir kāds, kuru Viņš vēlētos iedrošināt vai svētīt caur tevi – un tad norimsties un klausies. Tu būsi pārsteigts par to, cik ātri Viņš atbildēs, liekot tavā sirdī kāda cilvēka vārdu. Dievs varētu tev pat atklāt kādu ļoti konkrētu veidu, kā iedrošināt šo cilvēku. Klausoties Dieva vadībā, Viņš mums dāvā radošas idejas, kas, iespējams, mums pašiem nekad pat neienāktu prātā. Velti laiku, lai būtu mierā un uzmanīgi klausies Viņā; tad esi paklausīgs un dari, ko Viņš tev ir licis.
Dieva vārds šodienai: Atrodi šodien laiku, ko pavadīt mierā, klausoties Dievā.