“Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi.” (EFEZIEŠIEM 6:18)
Šodienas pantā Pāvils saka, ka mums vajadzētu lūgt ik brīdi, sekojot Svētā Gara vadībai. Kā tad tas ir – lūgt bez mitēšanās, kā māca Bībele? Tas ir iespējams, saglabājot pateicības attieksmi un esot pilnīgā atkarībā no Dieva savās ikdienas gaitās. Mums jāvērš savas domas uz Viņu ikkatrā darbā un ikkatrā brīdī, uzmanīgi klausoties Viņa balsī. Es ticu, ka Dievs vēlas, lai lūgšana mums kļūtu par dzīvesveidu; Viņš ilgojas mums palīdzēt mainīt domas, neuztverot lūgšanu kā atsevišķu notikumu, bet gan drīzāk kā dzīvesveidu, kā iekšēju dzinuli, kas ir pamats it visam, ko darām. Viņš vēlas, lai mēs nepārtraukti ar Viņu runātu un Viņā klausītos – lai lūgtu visas dienas garumā, savienojot savu sirdi ar Viņa sirdi.
Bieži, kad dzirdam par kādu lūgšanu vajadzību vai iedomājamies par akūtu situāciju, mēs pie sevis nosakām – “Man par to vēlāk jāpalūdz, kad iešu pie Dieva lūgšanā.” Šī doma ir ienaidnieka cīņas taktika. Kāpēc gan nelūgt tajā pašā brīdī? Mēs nelūdzam tajā pašā mirklī, jo mūsos valda nepareiza izpratne par lūgšanu. Ja vien mēs sekotu savai sirdij, tā vestos viegli, bet sātans lūgšanu grib sarežģīt. Viņš grib panākt, lai to aizvien atliekam, cerot, ka galu galā vispār par to aizmirsīsim. Lūgt brīdī, kad jūtam tādu vēlmi vai nepieciešamību, ir vienkārši, un tieši tā arī mēs varam parūpēties, ka lūdzam bez mitas, esot saiknē ar Dievu visas dienas garumā.
Dieva vārds šodienai: Neatliec sarunu ar Dievu.