“Es priecājos, kad man teica: “Iesim Tā Kunga namā!”” (PSAMS 122:1)
Mums, kā kristiešiem, ir tik daudz svētību! Mēs varam pazīt Dievu, dzirdēt Viņa balsi, saņemt Viņa mīlestību, uzticēties, ka Viņš darīs mums labu, kā arī gūt mieru, apzinoties, ka Viņš valda pār katru mūsu dzīves sīkumu. Ir tik daudz iemeslu priecāties! Mēs nereti mēdzam priecāties par tik daudz ko citu, kāpēc lai mēs nepriecātos par savām attiecībām ar Dievu?
Bieži cilvēki saka, ka jebkāda aizrautības izpausme garīgā vidē ir “emocionalitāte”. Ar laiku gan es esmu sapratusi, ka tieši Dievs ir devis mums emocijas, un, lai arī Viņš nevēlas, ka mēs ļautu tām valdīt pār mūsu dzīvi, Viņš ir tās devis ar nolūku, daļēji arī tam, lai mēs spētu aizrautīgi priecāties. Ja mēs patiesi izbaudām dzīvi ar Dievu, kā gan iespējams neizrādīt par to emocijas? Vai tad mūsu garīgajiem piedzīvojumiem jābūt sausiem un garlaicīgiem, truliem un nedzīviem? Vai kristietības pazīmei būtu jābūt skumjai mūzikai, gariem ģīmjiem un apnicīgiem rituāliem? Pavisam noteikti, ka nē!
Šodienas pantā Dāvids saka, ka priecājās, doties uz Dieva namu. 2. Samuēla 6:14 redzam, ka viņš dejoja Dieva priekšā “no visa sava spēka”. Tāpat viņš labprāt spēlēja savu arfu, dziedāja Dievam un no sirds priecājās. Un tomēr Dāvids dzīvoja Vecās Derības laikā. Šodien mēs dzīvojam Jaunajā Derībā, kurā tie, kas tic Kristum, tiek piepildīti ar cerību, prieku un mieru (sk. Romiešiem 15:13). Mums vairs nav jānopūlas, lai Dievs mūs pieņemtu; mēs varam norimt žēlastībā, zinot, ka Jēzus mūs ir darījis pieņemamus. Mums vairs nav jācenšas attaisnot sevi ar saviem darbiem, jo esam taisnoti ticībā. Mēs varam dzirdēt Viņa balsi, izbaudīt Viņa klātbūtni. Mēs esam atbrīvoti no jebkāda veida verdzības! Tie ir lieliski iemesli aizrautīgam priekam!
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Pieraksti desmit iemeslus, kas ļautu tev aizrautīgi priecāties, domājot par savām attiecībām ar Dievu.