“Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.” — Salamana Pamācības 2:6
Ja ļaujam sajūtām vadīt savu dzīvi, nekāda lielā jautrība no dzīves nesanāks. Sajūtas mainās dienu pēc dienas, stundu pēc stundas, pat mirkli pēc mirkļa. Tās bieži vien mums melo. Īsumā sakot – savām sajūtām uzticēties nevaram.
Bet, kā Kristus sekotāji, mēs varam izvēlēties ignorēt maldīgās sajūtas un dzīvot patiesībā. Došu dažus piemērus.
Varbūt kādreiz esi attapies cilvēku grupā, un tev ir šķitis, ka visi runā par tevi. Tas nebūt nenozīmē, ka tā arī bija. Varbūt tev šķiet, ka tevi neviens nesaprot, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir. Tu vari justies nesaprasts, nenovērtēts, iespējams, pat pazemots, tomēr tas nenozīmē, ka tu tāds esi. Tās ir tikai sajūtas.
Mums jākļūst nobriedušiem, disciplinētiem, pilniem apņēmības dzīvot Garā. Tā ir nepārtraukta apzinātas gribas pielietošana izvēlēties darīt visu saskaņā ar Dieva nodomu, nevis pa savam.
Lai arī laiku pa laikam mēs varam sajust īstu negatīvo emociju lavīnu, tomēr nedrīkstam ļaut šīm sajūtām kontrolēt un sabojāt savu dzīvi. Tā vietā,varam izvēlēties sekot patiesībai – dievbijīgai gudrībai, zināšanām un izpratnei.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, manas sajūtas bieži ir pretrunā Tavai gudrībai un mēdz mani pievilt, bet es neļaušu tām sabojāt manu dzīvi. Vadi mani Savā patiesībā, lai vienmēr esmu saistīts ar Tevi, neļaujot mūžīgi mainīgajām emocijām valdīt pār mani un mani kontrolēt.”