“Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!” – Romiešiem 8:15
Bailes var nopietni ietekmēt mūsu dzīvi, bet tās patiesībā ir tikai ienaidnieka sagrozīta ticība. Viņš mums saka: “Tici tam, ko es tev saku. Tas neizdosies. Tavas lūgšanas nav gana labas. Tev nav tuvas un atvērtas attiecības ar Dievu. Tu esi neveiksme.”
Bailes tev vienmēr saka to, kas tu neesi, kā tev nav, ko tu nespēj un kas tu nekad nebūsi. Tomēr Romiešiem 8:15 teikts, ka tu esi Dieva bērns un drīksti Viņu saukt par “Aba Tēvu”.
Vārdu Aba parasti lietoja mazi bērni, uzrunājot savu tēvu. Mēs varētu teikt, ka tas ir kas līdzīgs vārdam “tētis”. Tas ir nedaudz neformālāks par vārdu tēvs, un sevī ietver ērtu tuvumu starp bērnu un viņa tēvu.
Jēzus teica, ka varam saukt Dievu par “Aba”, jo Viņš ir mūs atbrīvojis no visām bailēm. Viņš vienmēr rūpēsies par Saviem mīļotajiem bērniem, un mēs varam tuvoties Viņam, nebaidoties no atraidījuma. Kad ejam pie Viņa ar savām problēmām vai sāpēm, Viņš mūs gaida ar atvērtām rokām, lai mierinātu un iedrošinātu.
Lūgšanas piemērs
“Aba, Tēvs, paldies, ka es esmu Tavs bērns. Es zinu, ka Tu par mani parūpēsies, tāpēc man nav jādzīvo sasaistītam bailēs. Es Tevi mīlu!”