“Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.” — Apustuļu darbi 16:25-26
Reizēm mēs nonākam tik briesmīgā juceklī, ka šķiet neiespējami vēl gaidīt kaut vienu sekundi, līdz atnāks atbrīvošana. Tomēr arī tad mums jāturpina gaidīt uz Dievu un uzticēties Viņam savā vienkāršajā ticībā. Un tad, Dievs pēkšņi rīkojas veidos, kā mēs to nekad nespētu iedomāties!
Pāvils un Sīla zināja, ko nozīmē gaidīt, un viņi gaidīja kārtīgi. Apustuļu darbu 16. nodaļā lasām, kā viņus ielenca pūlis, kā viņi tika sisti un iemesti cietumā. 24. pantā teikts, ka cietuma sargs iemeta tos cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā. Nešķiet, ka Pāvilam un Sīlam bija lieli iebildumi; viņi nolēma sākt dziedāt un slavēt to Kungu. Viņi sāka gaidīt uz To Kungu.
Pēkšņi, Dievs sūtīja zemestrīci, kas atvēra cietuma durvis un atdarīja viņu ķēdes. Viņš viņus atbrīvoja!
Kad mēs pacietīgi un ar cerību gaidām uz Dievu, pat savās visbriesmīgākajās grūtībās, Dievs darbojas pēkšņi. Tāpēc nepadodies! Nepārstāj ticēt! Saglabā cerību, sagaidi, ka Dievs rīkosies. Dieva spēkam nav robežu, un Viņš sagatavos tev ceļu.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, lai cik briesmīgi būtu mani apstākļi, es izvēlos Tevi slavēt arī savā cietumā. Es zinu, ka Tu sagatavosi man ceļu, un, kad pienāks īstais brīdis mani atbrīvot, Tu rīkosies „pēkšņi” un negaidīti.”