“Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” — Efeziežiem 4:26-27
Vai visas dusmas ir grēks? Nē, bet dažas noteikti ir. Arī Dievs pret grēku, netaisnību, sacelšanos un lepnumu izjūt taisnas dusmas. Dusmām reizēm ir nozīmīgs uzdevums, tāpēc ne vienmēr tās ir grēcīgas.
Nepārprotami, savas dzīves laikā mēs reizēm piedzīvojam arī spēcīgas emocijas, citādi Dievam nevajadzētu mums dot paškontroles augli. Kārdinājums kaut ko darīt, vēl pats par sevi nav grēks. Bet brīdī, kad tu neturies kārdinājumam pretī un dari, uz ko tas mudina, tad tava rīcība kļūst par grēku. Tieši tāpat, ne vienmēr dusmas ir grēcīgas, bet tās var novest pie grēcīgiem darbiem.
Reizēm Dievs mums ļauj izjust dusmas, lai mēs apjaustu, ka tiekam apcelti, ka pret mums izturas nelietīgi un nepieņemami. Un tomēr, pat ja piedzīvojam īstu netaisnību, mums nevajadzētu nepareizā veidā izplūst dusmās. Mums jāuzmanās, lai dusmas mūs neieved grēkā.
Efeziešiem 4:26 teikts, lai dusmās mēs neapgrēkojamies. Pat ja tavas dusmas nav grēcīgas, pārliecinies, ka tu tās atdod Dievam un neļauj izraisīt grēcīgu reakciju.
Lūgšanas piemērs
“Dievs, palīdzi man tikt galā ar dusmām tā, kā Tu to esi paredzējis, nekrītot grēkā. Es atdodu Tev kontroli pār savām dusmām un uzticos, ka Tu it visu vari vērst man par labu.”