“Es neko nedaru no Sevis (pēc Sava prāta vai Savā spēkā), bet runāju [tieši tā], kā Tēvs Mani mācījis.” (Jāņa 8:28)
Vairākas reizes, konkrētās situācijās, esmu jautājusi Dievam, kā man rīkoties, un Viņš ir atbildējis: “Dari, ko gribi darīt!” Pirmo reizi, kad to dzirdēju, es baidījos ticēt, ka Dievs tiešām man dotu tik lielu brīvību, bet tagad es zinu, ka, mums garīgi pieaugot un nobriestot, Viņš dāvā aizvien vairāk brīvības.
Par to domājot, es sapratu, ka viss, kas man jādara, ir jāpadomā par saviem pašas bērniem. Kad viņi bija mazi un nepieredzējuši, es visus lēmumus pieņēmu viņu vietā. Viņiem nobriestot, es ļāvu jau biežāk darīt tā, kā viņi paši vēlējās. Viņi jau pietiekami ilgi bija nodzīvojuši kopā ar mani un Deivu, lai zinātu, kas mums patīk, kas nē. Tagad jau visi četri mūsu bērni ir izauguši, un viņi dara, ko vēlas pārsvarā visu laiku, un tikai retu reizi viņu uzvedība mūs ir aizvainojusi, jo viņi pazīst mūsu sirdi un attiecīgi rīkojas.
Kad esam nodzīvojuši ar Dievu jau vairākus gadus, mēs sākam iepazīt Viņa sirdi, raksturu un Viņa ceļus. Ja esam nodevušies tam, lai sekotu Viņam, Dievs var sākt mums dot lielāku brīvību, jo esam kļuvuši kā “viens” ar Viņu. Pieaugot garīgi, mēs aizvien vairāk vēlamies pagodināt Dievu, it visā, ko darām, atspoguļot Viņa sirdi. Mūsu gars ir piepildīts ar Viņa Garu, un mūsu ilgas sāk saplūst ar Viņējām.
Šodienas pantā mēs lasām, ka Jēzus dara un saka vienīgi to, ko Viņam ir mācījis Tēvs. Es iedrošinu arī tevi meklēt tādu vienotību ar Dievu, ka arī tu neko nedarītu pēc sava prāta, pēc savām vēlmēm un savā spēkā, bet, ka tu baudītu tādu tuvību ar Dievu, ka Viņa ilgas kļūtu par tavējām.
Dieva vārds šodienai: Lai Dieva ilgas kļūst par tavējām.