“Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” — Mateja 16:26
Sātans mūs kārdina ar dzīvi viduvējībā, savukārt, Dievs mūs aicina uz kaut ko augstāku. Viena no lielākajām kļūdām, ko varam pieļaut, ir domāt, ka tas, kur esam šobrīd, ir labākais, ko varam sasniegt, un labākais, ko savā dzīvē varam piedzīvot. Zemas cerības un mazi dzīves mērķi mūs attur no kaut kā lielāka, jo Dievs caur mums var izdarīt tikai tik daudz, cik paši tam ticam.
Esi uzmanīgs, ka arī savā garīgajā dzīvē nesāc dzīvot tur, kur ir „normāli”. Es negribu būt viduvējība, jo es nekalpoju viduvējam Dievam. Dievs ir izcilības Dievs, un es gribu sekot Viņa piemēram. Kā teikts šodienas rakstu vietā – mēs varam iegūt visu, ko pasaule var piedāvāt, bet, galu galā, aizmirst par Viņa sagatavotajām svētībām.
Viduvējai dzīvei ir liela cena. Nekas nav tā vērts, lai tu atteiktos no tās brīnišķīgās, miera un prieka pilnās, svētās dzīves, ko tu vari baudīt jau šeit uz zemes, esot Kristū. Ja aizvadi savu dzīvi, nemitīgi atsakot Dieva gribai, un dzīvo pa savam, tu patiesībā dzīvo viduvējībā.
Dievs vēlas, lai tu būtu svētīts, bet Viņš negrib, ka tu pats sev sagādā šīs svētības. Viņš nevēlas, lai tu lietas vai mantu vērtētu augstāk par Viņu pašu. Atceries, ka, dzenoties vispirms pēc Dieva un Viņa valstības, pie mums atnāks arī visas Viņa sagatavotās svētības. Tā, savukārt, ir dzīve izcilībā!
Lūgšanas piemērs
“Kungs, es negribu samierināties ar viduvēju dzīvi. Palīdzi man raudzīties uz Tevi, lai varu dzīvot Tavas valstības izcilībā jau šodien.”