“Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (ROMIEŠIEM 8:28)
Kad Dievs uz mums runā un mēs paklausām, mēs rīkojamies ticībā. Ļoti bieži nav taustāmu apstākļu, kas ļautu mums ieraudzīt, vai rīkojamies pareizi, vai nepareizi. Tieši tā arī ticība darbojas. Mums ir jāsper solis ticībā un jāseko Dievam. Mums nākas rīkoties, ticot, ka esam dzirdējuši Viņa balsi. Pieredze ar Dievu ir lieliska skolotāja, un, ja vien “nespersim soli, lai uzzinātu, kas notiks”, tad tā arī nekad neuzzināsim, vai mums bija taisnība, vai nē.
Reizēm mēs varam kļūdīties. Iespējams, pieļaujam kļūdu. Šāda doma var būt biedējoša, tāpēc bieži domājam – “Labāk pirms griešanas septiņas reizes nomērīt”. Tomēr, ja vienmēr tā rīkojamies, pavisam drīz jutīsimies nožēlojami, jo radīsies jautājums – “Ja nu tiešām tas bija Dievs, kas lika doties uz priekšu.” Mēs ne tikai jutīsimies nožēlojami, bet arī dzīvosim garlaicīgu, vienmuļu dzīvi. Mēs alkstam pēc piedzīvojumiem, bet bailes neļauj izjust to sniegto prieku.
Esmu sapratusi, ja, cenšoties dzirdēt no Dieva, mēs rīkojamies pēc labākās sirdsapziņas, tad Viņš pagodinās mūsu pūles un paklausībā spertos soļus. Ja mēs rīkosimies bērnišķā uzticībā, lai paklausītu tam, ko, kā ticam, esam dzirdējuši Viņu sakām, un tomēr kļūdīsimies, Dievs pat šīs kļūdas vērsīs mums par labu.
DIEVA VĀRDS ŠODIENAI: Dievs visu vērsīs mums par labu.